Pārāk daudz cilvēku,
Aizburti prom,
Pārāk daudz ļaunuma,
Uz manis guļ.

Izglāb mani no briesmoņa,
Kāds esmu kļuvis,
Izglāb mani no elles,
Manis paša radītas.

Izvelc to zobenu,
Pie manas rokas,
Nogalini mani...
Tā ir mana pēdējā vēlme.

Es stāvu vientuļi,
Ar asmeni sevī,
Neviens man nepalīdz
Izņemot tevi.

Un vienā mirklī,
Durvis atvērās,
Un gaisma iespīdēja,
Mana dvēselē.

Es redzēju asinis,
No maniem upuriem,
Un kāds man lūdza,
Izsist tumsu no sevis.

Saule pacēlās,
Tumsa gāja prom.
Varavīksne uzzaimoja,
Migla izzuda.

Pielūgt to dievu,
Kas aizdeva spēku,
Gaismas un drosmes
Spēku...