Krīts to izsmej,
Par zagli to sauc.
Meitene aizklīst prom
Un pārdomā.

Pārdomā dzīvi,
Pārdomā sevi,
Pārdomā mantu
Vērtību un spožumu.

Bet tai tas drīz aizmirstas,
Un tā pierod,
Pierod pie krīta
Izsmiekla...

Un ķeras pie nākošā,
Varbūt pēdējā.
Viņai patīk riskēt,
Ar iespēju tikt pieķertai.

Un tek tai kāru siekala,
Uz nākamo krītu,
To arī kabatā bāž.
Un tie jau korī to izsmej.

Bet tā ir kurla,
Un neklausās...
Neklausās patiesībā,
Un izsmieklos.

Un ķer tā nākamo, un jūt.
Ka pati tiek saķerta.
Tā paskatās sānis.
Un ierauga...

Ierauga skolotāju...
Skolēnus...
Pilnīgi visus.
Tie stāv.

Tie stāv un skatās.
Un viņa skrien prom.
Ar asarām acīs.
Ar asarām...