Iedomājieties spēļu industriju, kas gada laikā saražotu tikai pāris pirmās personas šaujamgabalus, kur datora resursiem nav nekādas nozīmes un kas būtu pārpildīta ar geimeriem – zinātniskās fantastikas entuziastiem. Ja šāda utopija eksistētu, tad ļoti iespējams, ka tieši tur TimeShift varētu pretendēt uz gada FPS titulu un vispārēju atzinību.

Reizēm gadās spēles, par kurām viss ir skaidrs pat pirms spēlēšanas. Tās nespēj izraisīt entuziasmu un likt uzmanīgi sekot līdzi instalācijas procesam, skaitot katru procenta simtdaļu, kas nenovēršami tuvina to svētlaimes pilno brīdi, kad mēs varēsim sākt spēli. Lielākoties tās ir spēles, kuras nav tik labas, lai aizrautu, bet nav arī pietiekami sliktas, lai atstātu dziļu morālu traumu un izraisītu briesmīgu nepatiku. Tās parasti neizraisa nekādas emocijas, bet vienkārši kļūst par daļu no milzīgās kolekcijas, kas glabājas skapī ar uzrakstu „Viduvēji”. Tieši tādai spēlei, spriežot pēc visa, vajadzēja būt TimeShift. Un gandrīz tāda tā arī ir. Gandrīz...

Atkal ceļojums laikā

Lai TimeShift sižets neizceltos uz pārējā spēles fona, izstrādātāji nolēma lieki neriskēt. Proti, viņi izvēlējās stāstu par zinātniskajā fantastikā tik novazāto vienmērīgās laika plūsmas čakarēšanas tēmu, kas turklāt ir gandrīz pilnībā atvirzīts otrajā plānā. Viss, kas mums ir jāzina, ir fakts, ka spēles process notiek alternatīvā vēsturē, ko izveidojis kāds, ar Napoleona sindromu sirgstošs, ļaunais profesors, kas ticis pie slepena laika tērpa. Pēc labākajām žanra tradīcijām, viņu apturēt dodas ļoti prasmīgs, respektēts un bezpersonisks fiziķis, kas šoreiz bruņojies, nevis ar lauzni, bet gan ar laika kostīmu.

Nedaudz lielāku interesi izraisa spēles settings. Vismaz teorētiski spēlei par alternatīvu vēsturi, kuru sabojājis un sev patīkamā gultnē ievirzījis kāds trakais, vajadzētu izraisīt šādu interesi. Diemžēl TimeShift gadījumā tā ir garām palaista izdevība. TimeShift pasaule ir viens milzīgs kara lauks. Tajā nav nekā cita, tikai liels skaits aptrakušu vīreļu, kas cenšas viens otru nošaut. Kara iemesli ir grūti izprotami, pareizāk sakot tādu vispār nav. Taču karam bija jābūt, jo tieši tas dod iespēju darīt to kā dēļ vispār tiek veidoti FPS – šaut.

Industrijas standarts

TimeShift varētu kalpot kā ļoti labs mācību līdzeklis tiem vienmēr čaklajiem spēļu industrijas darboņiem, kas vēlas paveikt to, ko daudzi jau sen ir paveikuši – rādīt pēc visiem parametriem neievērojamu FPS. Šeit mums tiek piedāvāts standarta komplekts – lineāri koridori un šahtas, kas vēlāk pārvēršas pēc izskata lielākās, bet vēl joprojām tikpat lineārās lokācijās, ieroči, kas, lai gan cenšas izskatīties oriģināli, tomēr ir daudz kur iepriekš redzētu šaujamo kopijas, standarta šaušana no statiskajiem ieročiem, kā arī reta iespēja izmantot transportlīdzekli, kas ļauj ātrāk tikt garām vienveidīgajiem kalniem un citiem dabas objektiem.

Tas viss nav tik briesmīgi, lai mums šausmās būt jāizslēdz spēle un jāliek savam cietajam diskam aizmirst par TimeShift eksistenci, tomēr tas Saber Interactive izstrādāto spēli pārliecinoši ierindo starp simtiem citu standarta šūteru. Diemžēl neveiksmīgi izvēlētais izdošanas laiks nozīmē, ka ar gandrīz visos parametros viduvēju projektu nepietiks, lai piesaistītu izlepušā FPS fana uzmanību.

Laika tērps un citi mazie prieciņi

Savā būtībā iespēja manipulēt ar laiku nav nekas jauns. Tomēr TimeShift spēles ar laiku tiek pasniegtas pavisam ne tajā sliktākajā veidā. Standarta laika palēnināšanai tagad ir alternatīva – mēs varam laiku apturēt pavisam. Tas ļauj mums cīņas laikā atbruņot pretiniekus un raidīt viņu virzienā pāris lodes, kas mērķi sasniegs pēc laika plūsmas atsākšanās. Laika tērps tomēr ir pārāk svarīga TimeShift spēles procesa sastāvdaļa, lai to izmantotu tikai ļaundaru neitralizēšanai un piesmiešanai, tādēļ tas noder arī brīžos, kad spēles lineāro ceļu aizšķērso nepārvarams šķērslis. Šādā gadījumā var noderēt jau pieminētā laika iesaldēšana, kas neizskaidrojamā veidā joprojām ļauj darboties spēles galvenā varoņa vadītā transporta līdzekļa motoram, vai arī Prince of Persia redzētā atgriešanās pagātnē, kas TimeShift gadījumā diemžēl tiek izmantota tikai tīri simboliski, pārsvarā tikai tur, kur to ir paredzējis viņa augstība visvarenais Misters Skripts.

Diezgan patīkamu iespaidu nereti pamanās atstāt ļaunā un zaglīgā profesora karaspēka biedri. Nereti pat viņi mēdz demonstrēt nelielus saprāta aizmetņus, mēģinot slēpties aiz šķēršļiem un darboties komandā. Arī šauj viņi daudz un pats galvenais precīzi, padarot viņu pievārēšanu bez laika spectērpa palīdzības par ļoti grūtu uzdevumu. Tas viss izskatās tik jauki, ka viņiem pat var piedot aizķeršanos aiz kāda nepārvarama šķēršļa.

Laika manipulēšana kombinācijā ar nosacīti prātīgajiem pretiniekiem TimeShift spēles procesu, jeb pareizāk šaušanu, spēj padarīt, es pat baidos to teikt, interesantu. Lai gan TimeShift līdz ceļiem ir iegrimis viduvējības purvā, tas ļoti iespējams spēs noturēt gandrīz jebkura datorspēļu cienītāja interesi vismaz uz pāris stundām, nemaz nerunājot par šaušanas piekritējiem. Visam tam vēl pievienojot nesliktu grafisko noformēju, kas gan nepamatoti spēj nobremzēt pat jaudīgākās konfigurācijas datorus, mēs iegūstam FPS, kuru ir vērts vismaz pamēģināt. Varbūt izrādīsies, ka Timeshift nav nemaz tik liela viduvējība.